Go Back Go Back
Go Back Go Back

Hakbiit Foin-sa'e sira atu harii familía ida ne'ebé sira hakarak iha mundu ida ne'ebé justu no nakonu ho esperansa: Timor-Leste Seleb ra Loron Mundial ba Populasaun 2025 no Lansa Relatóriu Situasaun Populasaun Mundial

Share

Notísia

Hakbiit Foin-sa'e sira atu harii familía ida ne'ebé sira hakarak iha mundu ida ne'ebé justu no nakonu ho esperansa: Timor-Leste Seleb ra Loron Mundial ba Populasaun 2025 no Lansa Relatóriu Situasaun Populasaun Mundial

calendar_today 11 July 2025

Ofisiál Enkarregadu UNFPA Dr. Domingas Bernardo, Prezidente Institutu Nasionál Estatístika Timor-Leste, Diretór Nasionál Saúde Materno no Infantíl husi Ministériu Saúde, parseiru dezenvolvimentu sira, no reprezentante juventude ida marka prezensa iha lansamentu Relatóriu Situasaun Populasaun Mundiál 2025, ne’ebé hala’o iha Salaun Ministériu Saúde Dili.
Ofisiál Enkarregadu UNFPA Dr. Domingas Bernardo, Prezidente Institutu Nasionál Estatístika Timor-Leste, Diretór Nasionál Saúde Materno no Infantíl husi Ministériu Saúde, parseiru dezenvolvimentu sira, no reprezentante juventude ida marka prezensa iha lansamentu Relatóriu Situasaun Populasaun Mundiál 2025, ne’ebé hala’o iha Salaun Ministériu Saúde Dili.

Hakbiit Foin-sa'e sira atu harii familía ida ne'ebé sira hakarak iha mundu ida ne'ebé justu no nakonu ho esperansa: Timor-Leste Seleb ra Loron Mundial ba Populasaun 2025 no Lansa Relatóriu Situasaun Populasaun Mundial

Governu Timor-Leste, liuhosi Ministériu Saúde servisu hamutuk ho Institutu Nasionál Estatístika Timor-Leste no UNFPA – Fundu Nasoens Unidas ba Populasaun – ohin komemora Loron Mundiál Populasaun 2025 no lansa Relatóriu Situasaun Populasaun Mundiál 2025 iha Dili. Tema globál selebrasaun tinan ida ne'e nian maka, " 𝐅𝐨́ 𝐤𝐛𝐢𝐢𝐭 𝐛𝐚 𝐟𝐨𝐢𝐧-𝐬𝐚'𝐞 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐚𝐭𝐮 𝐡𝐚𝐫𝐢𝐢 𝐟𝐚𝐦𝐢́𝐥𝐢𝐚 𝐢𝐝𝐚 𝐧𝐞'𝐞𝐛𝐞́ 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐡𝐚𝐤𝐚𝐫𝐚𝐤 𝐢𝐡𝐚 𝐦𝐮𝐧𝐝𝐮 𝐢𝐝𝐚 𝐧𝐞'𝐞𝐛𝐞́ 𝐣𝐮𝐬𝐭𝐮 𝐧𝐨 𝐧𝐚𝐤𝐨𝐧𝐮 𝐡𝐨 𝐞𝐬𝐩𝐞𝐫𝐚𝐧𝐬𝐚," destaka nesesidade atu foku ba foin-sa'e sira-nia aspirasaun no opsaun sira hodi forma futuru ida ne'ebé sustentável.

Iha diskursu iha eventu lansamentu ne’e, Sra. Madalena Fátima Sarmento Gomes, Diretora Nasionál Saúde Materno Infantil ne’ebé reprezenta S.E Ministra Saúde, subliña importánsia atu investe iha bem-estar no dezenvolvimentu ba populasaun joven Timor-Leste nian. "Kuaze 60% hosi ita nia populasaun ho idade menus hosi tinan 25," nia hatete. "Feto no mane foin-sa'e sira-ne'e la'ós de'it ita-nia futuru, sira mós ita-nia prezente. Maibé barak maka hasoru nafatin bareira sira atu foti desizaun sira ne'ebé informadu no voluntáriu kona-ba sira-nia moris reprodutivu. Hatan ba dezafiu sira-ne'e esensiál ba ita-nia progresu."

Dra. Domingas Bernardo, Enkarregada UNFPA nian iha Timor-Leste, aprezenta deskobrimentu xave sira husi Relatóriu Situasaun Populasaun mundiál, ne’ebé inklui hanoin husi ema liu 14,000 iha nasaun 14 nia laran. Relatóriu ne'e revela katak enkuantu maioria ema hakarak nafatin atu iha oan na'in-rua ka liu, maibe númeru ne'ebé aumenta hetan difikuldade atu realiza aspirasaun ne'e, tanba inseguransa ekonómika, espetativa sosiál sira, no asesu limitadu ba servisu sira.

"𝐈𝐝𝐚-𝐧𝐞'𝐞 𝐥𝐚'𝐨́𝐬 𝐤𝐨𝐧𝐚-𝐛𝐚 𝐭𝐚𝐱𝐚 𝐟𝐞𝐫𝐭𝐢𝐥𝐢𝐝𝐚𝐝𝐞 𝐧𝐞'𝐞𝐛𝐞́ 𝐭𝐮𝐧 𝐤𝐚 𝐬𝐚’𝐞," 𝐝𝐞𝐡𝐚𝐧 𝐃𝐫. 𝐁𝐞𝐫𝐧𝐚𝐫𝐝𝐨. "𝐈𝐝𝐚-𝐧𝐞'𝐞 𝐤𝐨𝐧𝐚-𝐛𝐚 𝐨𝐛𝐬𝐭𝐚́𝐤𝐮𝐥𝐮 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐧𝐞'𝐞𝐛𝐞́ 𝐞𝐦𝐚 𝐡𝐚𝐬𝐨𝐫𝐮 𝐡𝐨𝐝𝐢 𝐟𝐨𝐫𝐦𝐚 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐧𝐢𝐚 𝐦𝐨𝐫𝐢𝐬 𝐫𝐚𝐬𝐢𝐤. 𝐈𝐡𝐚 𝐦𝐮𝐧𝐝𝐮 𝐭𝐨𝐦𝐚𝐤, 𝐞𝐦𝐚 𝐢𝐝𝐚 𝐡𝐨𝐬𝐢 𝐞𝐦𝐚 𝐧𝐚'𝐢𝐧 𝐥𝐢𝐦𝐚 𝐡𝐨 𝐢𝐝𝐚𝐝𝐞 𝐦𝐞𝐧𝐮𝐬 𝐡𝐨𝐬𝐢 𝐭𝐢𝐧𝐚𝐧 𝟓𝟎 𝐡𝐚𝐭𝐞𝐭𝐞 𝐤𝐚𝐭𝐚𝐤 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐥𝐚 𝐩𝐫𝐨𝐯𝐚́𝐯𝐞𝐥 𝐚𝐭𝐮 𝐢𝐡𝐚 𝐧𝐮́𝐦𝐞𝐫𝐮 𝐥𝐚𝐛𝐚𝐫𝐢𝐤 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐧𝐞'𝐞𝐛𝐞́ 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐡𝐚𝐤𝐚𝐫𝐚𝐤. 𝐈𝐭𝐚 𝐩𝐫𝐞𝐬𝐢𝐳𝐚 𝐦𝐮𝐝𝐚 𝐡𝐨𝐬𝐢 𝐧𝐚𝐫𝐫𝐚𝐭𝐢𝐯𝐚 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐧𝐞'𝐞𝐛𝐞́ 𝐛𝐚𝐳𝐞𝐢𝐚 𝐛𝐚 𝐭𝐚𝐮𝐤 𝐛𝐚 𝐟𝐮𝐭𝐮𝐫𝐮 𝐢𝐝𝐚 𝐢𝐡𝐚 𝐧𝐞'𝐞𝐛𝐞́ 𝐞𝐦𝐚 𝐡𝐨𝐭𝐮 𝐛𝐞𝐥𝐞 𝐡𝐚𝐥𝐨 𝐨𝐩𝐬𝐚𝐮𝐧 𝐬𝐢𝐫𝐚 𝐧𝐞'𝐞𝐛𝐞́ 𝐢𝐧𝐟𝐨𝐫𝐦𝐚𝐝𝐮 𝐧𝐨 𝐬𝐮𝐩𝐨𝐫𝐭𝐢𝐯𝐮."

Timor-Leste hasoru hela mudansa demográfika ida ne'ebé signifikativu. Iha 2004, númeru médiu feto ida iha oan 7.2, to'o 2022, númeru ida-ne'e tun ba 3.6, ne’e sinál ida progresu nian ne'ebé maka dudu hosi esforsu sira ba tempu naruk hodi hadi'a servisus sira saúde reprodutiva nian no asesu ba edukasaun. Enkuantu progresu notavel, dezafiu sira kontinua partikularmente ba adolexente sira, ema ho defisiénsia sira, no sira ne'ebé hela iha área rurál sira ne'ebé kontinua hasoru limitasaun sira iha asesu ba servisus sira ne'ebé amigavel ba foin-sa'e sira no informasaun kompriénsivu kona-ba saúde reprodutiva.

UNFPA no Ministériu Saúde hamutuk subliña importánsia atu rona foin-sa’e sira no atua tuir sira-nia prioridade. “Joven sira ohin loron husu hela pergunta importante sira kona-ba sira nia futuru,” dehan Dr. Bernardo. "Sira hanoin klean hela kona-ba tipu mundu ne'ebé sira hakarak haree sira oan sira iha—inklui preokupasaun sira kona-ba ambiente, empregu, no estabilidade. Preokupasaun sira-ne'e merese resposta loloos no apoiu signifikativu."

Diretora Madalena reafirma Ministériu nia kompromisu atu hadi’a servisus saúde ne’ebé adapta ba adolexente no foin-sa’e sira, promove opsaun informadu, no habelar asesu ba informasaun no kuidadus ne’ebé konfiável. “𝐈𝐭𝐚-𝐧𝐢𝐚 𝐣𝐮𝐯𝐞𝐧𝐭𝐮𝐝𝐞 𝐦𝐚𝐤 𝐤𝐨𝐧𝐭𝐫𝐢𝐛𝐮𝐢𝐧𝐭𝐞 𝐱𝐚𝐯𝐞 𝐛𝐚 𝐝𝐞𝐳𝐞𝐧𝐯𝐨𝐥𝐯𝐢𝐦𝐞𝐧𝐭𝐮 𝐧𝐚𝐬𝐢𝐨𝐧𝐚́𝐥.𝐒𝐢𝐫𝐚-𝐧𝐢𝐚 𝐥𝐢𝐚𝐧 𝐧𝐨 𝐞𝐬𝐩𝐞𝐫𝐢𝐞́𝐧𝐬𝐢𝐚 𝐢𝐦𝐩𝐨𝐫𝐭𝐚𝐧𝐭𝐞 𝐧𝐨 𝐭𝐞𝐧𝐤𝐞 𝐟𝐨𝐫𝐦𝐚 𝐢𝐭𝐚-𝐧𝐢𝐚 𝐟𝐮𝐭𝐮𝐫𝐮,” 𝐧𝐢𝐚 𝐡𝐚𝐭𝐞𝐭𝐞𝐧

Sr. Elias Ferreira, Prezidente Institutu Nasionál Estatístika Timor-Leste nian, subliña papél transformadór dadus nian hodi forma nasaun nia futuru “𝐃𝐚𝐝𝐮𝐬 𝐥𝐚’𝐨́𝐬 𝐬𝐚𝐬𝐮𝐤𝐚𝐭 𝐝𝐞’𝐢𝐭—𝐢𝐝𝐚-𝐧𝐞’𝐞 𝐢𝐧𝐬𝐭𝐫𝐮𝐦𝐞𝐧𝐭𝐮 𝐢𝐝𝐚 𝐛𝐚 𝐞𝐦𝐩𝐨𝐝𝐞𝐫𝐚𝐦𝐞𝐧𝐭𝐮. 𝐈𝐝𝐚-𝐧𝐞’𝐞 𝐟𝐨́ 𝐥𝐢𝐚𝐧 𝐛𝐚 𝐤𝐨𝐦𝐮𝐧𝐢𝐝𝐚𝐝𝐞 𝐬𝐢𝐫𝐚, 𝐢𝐧𝐟𝐨𝐫𝐦𝐚 𝐩𝐫𝐢𝐨𝐫𝐢𝐝𝐚𝐝𝐞 𝐧𝐚𝐬𝐢𝐨𝐧𝐚́𝐥 𝐬𝐢𝐫𝐚, 𝐚𝐩𝐨𝐢𝐚 𝐩𝐥𝐚𝐧𝐞𝐚𝐦𝐞𝐧𝐭𝐮 𝐧𝐨 𝐩𝐨𝐥𝐢𝐭𝐢𝐤𝐚 𝐛𝐚 𝐝𝐞𝐳𝐞𝐧𝐯𝐨𝐥𝐯𝐢𝐦𝐞𝐧𝐭𝐮 𝐧𝐢𝐚𝐧, 𝐧𝐨 𝐨𝐫𝐢𝐞𝐧𝐭𝐚 𝐨𝐛𝐣𝐞𝐭𝐢𝐯𝐮 𝐝𝐞𝐳𝐞𝐧𝐯𝐨𝐥𝐯𝐢𝐦𝐞𝐧𝐭𝐮 𝐬𝐮𝐬𝐭𝐞𝐧𝐭𝐚́𝐯𝐞𝐥 𝐬𝐢𝐫𝐚.”

Relatóriu Situasaun Populasaun Mundiál 2025 husu atu muda hosi tauk sira ne'ebé relasiona ho populasaun no bolu ita tau atensaun boot liu ba barreira sira ne'ebé impede indivídu sira, liuliu joven sira atu ezerse sira nia direitu no halo opsaun sira kona-ba sira nia moris reprodutivu. Iha tinan ida-ne'e nia rohan, UNFPA sei introdús Peskiza foun ida kona-ba opasaun Reprodutiva Foin-sa'e sira nian iha nasaun 50 hodi halibur hanoin sira liután kona-ba realidade no nesesidade sira hosi foin-sa'e sira.

UNFPA no Governu Timor-Leste reafirma sira-nia kompromisu hamutuk hodi garante katak:

  • Isin-rua hotu-hotu hakarak,
  • Partu hotu-hotu seguru, no
  • Joven ida-idak hetan kbiit atu forma moris no família ne'ebé sira mehi.

Hanesan Dr. Bernardo konklui: “Ida-ne’e mak futuru ne’ebé ita fiar. Hamutuk, ita bele halo ida-ne’e sai realidade ba joven ida-idak iha Timor-Leste no iha mundu tomak.”